Print pagePDF pageEmail page

Saskaroties ar citu cilvēku robežām – ‘’Piedod, bet to es tevis dēļ nevaru izdarīt’’ – tu jūties atstumts. Nevari samierināties, ka citi nav spējīgi dot tev visu to, ko tu gaidi no viņiem. Bet tu gaidi neizmērojamu mīlestību, neierobežotu uzmanību un nebeidzamu atdevi.

Daļēji tu ciet tāpēc, ka nekad neesi noteicis savas paša mīlestības robežas. Esi atdevis visu, ko no tevis ir gribējuši citi. Viņiem vajadzēja vēl – tu devi vēl, līdz kamēr biji pilnīgi iztukšots un juties vienkārši izmantots. Vienīgi nospraužot robežas pašam sev, tu varēsi atzīt un cienīt citu, un būt par tām pateicīgs.

Saskarē ar tiem , kurus mīli, tavas prasības tikai pieaug. Beigu beigās tās tik ļoti nomāc tev dārgos cilvēkus, ka viņi ir spiesti bēgt no tevis, lai vienkārši izdzīvotu.

Tavā priekšā ir uzdevums – iemācīties par sevi parūpēties tā, lai tavas vajadzības paliktu tavās robežās un nevis uzbruktu tiem, kurus mīli. Mīlestība būs abpusēja, ja katrs pilnā mērā piederēs sev un paliks par sevi, arī atdodot sevi otram. Tātad, lai patiešām atdotu sevi un atbildētu par savām vajadzībām, tev jānosprauž savas mīlestības robežas.

Avots moimozg.ru 

Attēls: fernandodelberro.com, pinterest.com