Print pagePDF pageEmail page

Kaut reizi mūžā vajadzētu pamēģināt iemarinēt gurķus pašam, tas nemaz nav tik sarežģīti, garša faktiski tāda pati, kā veikalos burciņās nopērkamajiem, atšķirība tikai tā, ka pašu gatavotie būs no zināmām sastāvdaļām un, protams, vismaz 2x lētāki.

Marinēti gurķi tiek izmantoti visdažādākajās receptēs, kā arī tos piekož klāt tāpat, attiecīgā noskaņā vai situācijā.

Ar gurķu uzglabāšanu gan ir tā, ka jāizvērtē sava ledusskapja ietilpība – ja tajā glabāsies 20 burkas ar gurķiem, tad nekam citam pārāk daudz vietas nepaliks. Tāpēc jau iepriekš būtu jāsaplāno, kādus ziemas krājumus gatavos, lai vietas pietiktu visam.

Gurķus marinēšanai parasti izvēlas nelielus, stingrus un svaigus. Saspiežot gaišāko gurķa galu, tam būtu jābūt stingram.

Iesācējam ieteicams izmantot puslitra burciņas – vienkāršāk pasterizēt un, ja arī kas noies greizi, tā skāde nebūs tik liela, kā tad, ja neizdosies trīs litru burka.

Marinēti gurķi četrām puslitra burciņām:

  • 1 kg nelielu gurķu
  • svaigas dilles, pāris ķiploka daiviņu
  • 1 l ūdens
  • 1 glāze 9% etiķa
  • 2 ēd.k. sāls (bez kaudzes)
  • nepilna glāze cukura (apm.200 gr.)
  • universālās konservēšanas garšvielas, piemēram, kā attēlā pa labi

Kā arī divi katli – viens, kur vārīt marinādi un otrs, lielāks, kur pasterizēt burciņas.

Lielāko katlu piepilda ar ūdeni, aptuveni 1/3 daļu un liek uz nelielas uguns karsēties.

Mazākajā katlā ielej norādīto ūdens daudzumu, pieber cukuru un sāli, kārtīgi izmaisa un uzvāra.

Kamēr tas vārās, nomazgā gurķus. Tīrās burciņās ieber tējkaroti garšvielu maisījuma, piegriež ķiploku un ieliek dilles – burkā vienu kātu. Tad saliek gurķīšus – stāvus, vienu pie otra, kamēr burka pilna.

Marināde jau pa to laiku ir uzvārījusies, nogriež uguni un tikai tad pielej etiķi.

Visu apmaisa un lēnām pārlej pāri gurķiem, gandrīz līdz pašai augšai.

Tad burciņas uzmanīgi ieliek lielajā katlā (kas joprojām karsējas, ne vārās, uz nelielas uguns), pārliek pāri (bet neaizskrūvē) vāciņus un šādi pasterizē 5 min. (puslitra burciņas). Ja burkas ir lielākas, patur ilgāk  – 1 l burkas apm. 7 min., 3 l  burkas 10 min.

Ja pasterizē pārāk ilgi, gurķīši būs mīksti, tāpēc laiks noteikti jāievēro.

Jebkurā gadījumā, kolīdz var manīt, ka kāds gurķis sāk mainīt krāsu no koši zaļās uz dzeltenīgo, tā burka jāceļ ārā.

Visvieglāk to izdarīt caur virtuves dvieli, satverot burku aiz kakliņa (ar visu nepieskrūvēto vāku) un ar ātru, drošu kustību to izceļot ārā no katla. Pēc tam arī jārīkojas ātri – burka stingri jāaizskrūvē. Parasti pietiek ar vienu vāka pagriezienu un nav jābaidās, ka karstā burka apdedzinās rokas.

Tad burciņu apslauka un apgriež otrādi, lai šādā stāvoklī tā atdziest. Pēc tam jau uzglabā ledusskapī (jo pilsētniekiem nekādu vēsu, tumšu pagrabu nav) 🙂

Vēl daži iesaka burciņas strauji atdzesēt,arī tas ietekmē to, lai gurķi būtu cieti un kraukšķīgi. Tas gan jādara ļoti uzmanīgi un pakāpeniski: gatavās burciņas ievieto sākumā izlietnē ieliktā siltā ūdens bļodā, tad laiž no krāna klāt aukstu ūdeni, līdzīgi, kā atdzesējot vārītas olas. Diemžēl ļoti bieži gadās, ka stikls neiztur un burka pārsprāgst, tāpēc to iesācējam varbūt labāk nemēģināt.

Otrā dienā nogaršo un izlemj, vai procedūru atkārtot, pie reizes arī konstatējot, vai marināde atbilst individuālajām garšas prasībām – kādam varbūt cukura prasīsies mazāk, citam vairāk.

Jautru gurķošanos!