Print pagePDF pageEmail page

Lieldienu olas latvieši tradicionāli krāso sīpolu mizu novārījumā. Tam ir laicīgi jāsagatavojas – jāsakrāj vai jānopērk (jā, tirgū pieejami nelieli mizu maisiņi) sīpolu mizas. Lielā katlā saber lielāko daļu mizu, bet atstāj arī rezervi. Pārlej ar ūdeni un vāra vismaz pusstundu – vislabāk to izdarīt jau iepriekšējā vakarā. Mizas no katla izņem.

Jāsagādā marles audums (vai jebkurš cits plāns un caurlaidīgs), var izmantot arī, piemēram, zeķubikses – dodiet vaļu fantāzijai.

Trauciņos vai lēzenos šķīvīšos uz galda novieto dekorēšanai sagādātos materiālus:

rīsus, nelielas lapiņas, zāles stiebriņus, sniegpulkstenīšu ziediņus utt.

Bļodiņā ielej ūdeni.

Tad ņem olu, pamērcē ūdenī un apviļā rīsos vai aplipina ar zaļumiem.

Apkārt apliek sausās sīpolu mizas. Tad apklāj un ietin marlē un cieši notin ar diegu/dziju.

Ievieto lielajā katlā ar sīpolu mizu novārījumu un, kad ūdens sāk vārīties, vāra 10-12 min. Tad katlu ieliek izlietnē zem tekoša auksta ūdens. Pēc minūtēm 15 olas ņem ārā un uzmanīgi iztin, noskalo un nu var priecāties par dabiskām, vienreizējām un neatkārtojamām Lieldienu olām.

Saskaņā ar ticējumu, vienu – pirmo, olu pie Lieldienu brokastu galda sagriež tik daiviņās, cik ģimenē locekļu un apēd – tad mājās valdīs miers un saskaņa.

Silta, silta saulīte
Istabas galā;
Zaļa, zaļa zālīte
Lieldienas rītā.

Priecīgas Lieldienas!

Attēls: dolcefooda.blogspot.comulicam.blogspot.com