Print pagePDF pageEmail page

Kāpēc savs budžets vispār būtu jāplāno? Lai visam pietiktu!

Tikai precīzi apzinoties savus ienākumus un izdevumus un tos atbildīgi sabalansējot, cilvēks var sevi uzskatīt par pieaugušu. Ja dzīvosi ar domu, ka gan jau kāds(parasti vecāki) palīdzēs, ilgi būsi nenobriedusi, bērnišķīga personība, kura izvairās no atbildības.
Lai katra mēneša beigās nepienāktu diena, kad nauda ir beigusies un jādomā, kur aizņemties vai kā vispār izdzīvot, savs budžets ir jāplāno.
Vispareizāk budžeta plānošana jāveic vienam gadam uz priekšu, jo izdevumi mainās periodiski pa mēnešiem.

Iespējams, ka dažas reizes gadā ir lielāki izdevumi, ar kuriem jārēķinās jau savlaicīgi.

Pat, ja mēneša beigās šķiet, ka nauda ir palikusi pāri, jāieskatās budžeta plānā, kad tā būs nepieciešama un nemesties neplānotā uzdzīvē.
Sastādot sev šādu, individuālu un saviem izdevumiem piemērotu gada budžeta plānu, to vajadzētu izdrukāt un turēt viegli pieejamu. Ja konstatē, ka plānotie izdevumi pārsniedz ienākumus, tad ir divas iespējas – vai nu uz kaut ko ietaupīt vai arī meklēt iespējas nopelnīt vairāk.

Šeit varat apskatīt budžeta sadalījuma piemēru gada griezumā
Piemērā ir absolūti pieņemti cipari. Tā varētu būt divu cilvēku kopdzīve, ar kopējiem ienākumiem 1000 eiro, ar kopēju budžetu (visus ienākumus liek kopā nedalot), viņi īrē dzīvokli, maksā kredītu (par studijām, automašīnu vai jebko citu), brauc ar sabiedrisko transportu, pārtikai uz abiem rēķināti 10 eiro/dienā, bez mājdzīvniekiem, nesmēķētāji, bez nopietniem hobijiem.
Ideāli, ja vismaz 10% no ienākumiem var atlikt (atsevišķā kontā, burciņā, krājkasē), daži to sauc par drošības spilvenu. Tas noderēs neplānotiem gadījumiem, vai gluži otrādi, plānotiem – piemēram, ceļojumam.
Jebkuras regulāru izdevumu pozīcijas savā tabulā ir jāieraksta, tikai tā var nonākt pie patiesajām izmaksām. Piefiksē attiecīgajā mēnesī radu, draugu jubilejas, svētkus, kurus svinat (Jāņi, Ziemassvētki, Lieldienas), sporta zāles apmeklējumu izmaksas, laicīgi (sezonas beigās) par drēbēm vai apaviem, kuri būs jāpērk jauni nākamajai sezonai, mājdzīvnieku barība/uzturēšana, cigaretes, auto apdrošināšana, remonts, ledusskapja iegāde, uzturlīdzekļi bērnam, pabalsts vecākiem, jebko, kas nav un nebūs par velti.

Pārtika – 10 eiro dienā. Tā kā darbadienu un brīvdienu ēšanas režīms atšķiras, kā arī nopirktā pārtika parasti tiek izlietota vairāku dienu laikā, tad šis cipars ir aptuvens.
Saimniecības preces – tualetes papīrs, šampūni, ziepes, zobu pastas, trauku mazg.līdzekļi, švammes, logu tīr.līdzekļi, skūšanās putas, paketes, krēmi, kosmētika, veļas pulveri utt.
Izpriecas – kas nu katram tuvāks. Kino, boulings, žurnāli, klubi utt.
Apzinīgs pilsonis, saņemot algu, nomaksā visus rēķinus un tad attiecīgi skatās, kas palicis pāri – pārtikai paredzēto naudu varbūt var sadalīt uz četrām nedēļām un tādējādi disciplinēt sevi un izvairīties no liekiem tēriņiem. Bet, kā jau iepriekš minēts, pat, ja janvārī nauda paliek pāri, tad iespējams, decembrī tās pietrūks un pārim jāvienojas, ka atliktā nauda nav aiztiekama, kamēr pienāks pēc tās vajadzība.
Kādā brīdī var pārņemt bezcerība, ka dzīvē nav nekāda prieka, līdzekļu pietiek tikai izdzīvošanai, spontāni izdevumi mirkļa iegribas dēļ iedzen parādos uz pusgadu…te padomu grūti dot, kādam varbūt labāk braukt prom, kādā citā tas radīs spītību un apņemšanos dzīvē panākt vairāk un risks dažkārt arī attaisnojas.

Iespējams, ir kāds hobijs, ar kuru var pelnīt, varbūt ir kādas iespējas papildus piestrādāt, jāizmanto attaisnoto izdevumu atmaksa no valsts.

Bagāts nav tas, kuram ir daudz, bet tas, kuram pietiek!

Attēls: Jan Fidler